Rucavas sievas tērps

Daiļām meitām no Dienvidkurzemes

Īsumā

• Rucavas sievai mugurā ir tunikveida piegriezuma krekls, rotāts ar izšuvumu, rotā ar dzintara kniepķenu (savstarpēji savienots dzintara pogu pāris ar piekariņiem) Ņieburs darināts no zila vilnas auduma, rotāts ar sudraba brokāta lentām, sarkanām uzšuvēm un krāsainām podziņām
• Brunči šūti no tāda paša auduma kā ņieburs, un to apakšmala rotāta ar sudraba brokāta lentām un apšūta ar sarkanu lentu
• Tērpu rotā trīs villaines – mārģene, villaine un snātene
• Mārģene ir zaļi sarkana rūtaina vilnas auduma villaine
• Villaine ir balta ar krāsainiem izšūtiem joslu rakstiem gar malu
• Snātene ir darināta no linu drelļa auduma, kas apšūts ar tamborētu mežģīni
• Villaines sastiprina ar saktu “čupu”
• Rucavas sieva galvā sien nāmatu – lina auduma gabalu, kur garums var sasniegt pat trīs metrus
• Tā galos piešūta knipelēta mežģīne
• Virs nāmata sien zīda lakatu
• Kājās ir baltas, adītas zeķes un melnas, slēgtas kurpes ar kniedēm

Vēsture un izcelsme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli -  tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču dažās Kurzemes daļās ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā spangu vainagi un tumši zilās mēlenes, kas raksturīgas Kuldīgas apriņķa tērpiem. Arī daudzu gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids uz viena pleca atrodams Dienvidkurzemē.

Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām krāšņi rotātām villainēm, vienlaicīgi sedzot līdz pat trīs vienu virs otras un virsū liekot pašu greznāko. Tās sasprauda ar lielām kaltām sudraba vai pat zelta saktām. Nīcā, Bārtā un Rucavā ir izplatīta saktu nēsāšana „čupās", t.i., uz lielākās saktas ir uzspraustas arvien mazākas saktiņas un virspusē vēl zīda lenta.

Kurzemes tērpi rāda tipiskas Latvijas 19. gadsimta 2. puses kopīgās apģērbu attīstības tendences. Kurzemē tradicionāli izšķir vairākus tautas tērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus - Alsungas, Austrumkurzemes, Bārtas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Nīcas, Rucavas, Ventspils un Ziemeļkurzemes.