Latgales vīra tērps
Īsumā
- Latgales vīram mugurā ir balts linu krekls, kas rotāts ar bagātīgu sarkanu izšuvumu
- Garie svārki darināti no balta vilnas auduma
- Ap svārkiem apjozta krāsaina celu josta
- Bikses šūtas no gaiša linu auduma un ielocītas baltās vilnas zeķēs
- Kājās - ādas pastalas
- Galvā uzlikta salmu cepure
Vēsture un izcelsme
Latgali no Sēlijas atdala Daugava un no Vidzemes — Aiviekste un Pededze. Austrumos Latgale robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku.
Latgales kultūru stipri ietekmējuši savdabīgie ekonomiskie, vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi - daudznacionālais iedzīvotāju sastāvs un arī atšķirīgā reliģija (katolicisms). Latgales tērpiem ir daudz kopīgu iezīmju ar Austrumvidzemes, Krustpils un Augšzemes novadu tērpiem, kas norāda uz seno latgaļu un sēļu kultūru kopību. Tautas tērpu piegriezumos, rotājumos un detaļās ir saskatāmas arī slāviskas ietekmes. Latgales tērpu kompleksā izšķir divus raksturīgus variantus - Ziemeļlatgales tautastērps un Dienvidlatgales tautastērps.
Vīriešu tautastērpi visā Latgalē ir līdzīgi. Parasti valkāja garos vai pusgaros svārkus, kurus šuva no vadmalas dažādos pelēkos toņos. Kā svārku rotājums varēja būt melna samta apmalojumi un ielaidumi, kā arī ādas apšuvumi. Svārkus apsēja ar pītām jostām vai svītrainajām celainēm. Garie zābaki vai puszābaki parasti tika valkāti virs garajām biksēm. Pie goda tērpa nēsā melnu rateni ar platām malām un vidēji augstu dibenu. Vasarā vairāk nēsāja salmu cepures.
Tautastērpa autors - Tautastērpu centrs "Senā klēts"