Dienvidlatgales sievu/meitu tautastērps

Daiļām meitām no Dienvidlatgales

Īsumā

• Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam) ar sarkanu vai baltu izšuvuma rotājumu un stāvu, nelielu apkakli.
• Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti, audums – strīpains vai rūtains.
• Josta – austa, rakstaina vai skujaina.
• Priekšauts – garš, balta auduma ar mežģīnes vai sarkanu rotājumu.
• Villaine – balta, vilnas auduma ar krāsainu izšuvuma rotājumu vai linu auduma balta vai zili rūtaina snātene ar bārkšu rotājumu.
• Galvassega:
  • meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
  • sievām – garš linu auduma galvas auts, kura gals rotāts ar sarkaniem rakstiem un mežģīni, virs pieres izrakstīts „pārpieris”.
• Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
• Rotas – krekla aizdarei lieto vainu vai vairākas nelielas saktiņas, ap kaklu – krāsainas stikla krelles.

Vēsture un izcelsme

Latgale ir kultūrvēsturisks apgabals Latvijas austrumdaļā. Tās ir seno latgaļu apdzīvotās teritorijas, kur vērojama aktīva mijiedarbība ar kaimiņos esošajiem slāvu un daļēji arī Baltijas somu etnosiem. Daudzu gadsimtu garumā tā bijusi etniski un reliģiski jaukta teritorija. Latgalē izšķir divus tautastērpu novadus: Ziemeļlatgale un Dienvidlatgale.
Dienvidlatgales tērpu novads aptver kādreizējo Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķa lielāko daļu, par robežšķirtni aptuveni uzskatot senāko Kārsavas, Mērdzenes un Nautrēnu pagastu teritoriju. Kādreizējā Daugavpils apriņķa rietumdaļa, kas veido Krustpils tautastērpa novadu, pieskaitāms Vidzemes tautastērpiem.

Tautas tērpa autors - Tautastērpu centrs "Senā klēts"