Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli - tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču dažās Kurzemes daļās ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā spangu vainagi un tumši zilās mēlenes, kas raksturīgas Kuldīgas apriņķa tērpiem. Arī daudzu gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids uz viena pleca atrodams Dienvidkurzemē.
Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām krāšņi rotātām villainēm, vienlaicīgi sedzot līdz pat trīs vienu virs otras un virsū liekot pašu greznāko. Tās sasprauda ar lielām kaltām sudraba vai pat zelta saktām. Nīcā, Bārtā un Rucavā ir izplatīta saktu nēsāšana „čupās", t.i., uz lielākās saktas ir uzspraustas arvien mazākas saktiņas un virspusē vēl zīda lenta.
Kurzemes vīrieša tērpam raksturīgas metāla jostas, slenģenes, kā arī ādas jostas ar metāla sprādzēm. Alsungas novada svārkus dēvē par bruslakiem. Kurzemes puses vīrieša galvassega – melna, augsta cepure – tiek dēvēta par rateni. To bieži izkrāšņo ar „kranci” – pērļu rotājuma virteni.
Kurzemes tērpi rāda tipiskas Latvijas 19. gadsimta 2. puses kopīgās apģērbu attīstības tendences. Kurzemē tradicionāli izšķir vairākus tautas tērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus - Alsungas, Austrumkurzemes, Bārtas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Nīcas, Rucavas, Ventspils un Ziemeļkurzemes.