Alsungas sievas/meitas tērps

Daiļām meitām no Alsungas

Īsumā

• Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam), ar krāsainu rotājumu: stāva, ar kāsainu izšuvumu vai stikla salmiņiem rotāta apkakle un gari, rotāti, atsevišķi uzsienami piedurkņu gali.
• Brunči – sarafāntipa brunči ar paaugstinātu jostasvietu un klāt piešūtu ņiebura daļu. Brunču lejasdaļa šūta no atšķirīga auduma kā plecu daļa. Audums – vienkrāsains vai sīkstrīpains. Dominē koši sārtās krāsas un violetie toņi.
• Josta – austa, rakstaina vai metāla ķēžu josta ar kaltu plāksnes priekšpusi – „sleņģene”.
• Jaka – ar saīsinātu augšdaļas garumu (atbilstoši paaugstinātajai brunču jostasvietai), rotāta ar krāsainu dziju vai stikla salmiņu izšuvumu.
• Villaines – vairāka veida: tumši zila ar metāla rotājumu, balta ar krāsainu rotājumu, rūtaina – sarkani-dzelteni-melnā vai melnbaltā krāsu salikumā.
• Galvassega:
  • meitām – šaurs metāla stīpas vainags ar apaļām kniedēm („spangām”) gar malām uz sarkanas vai zaļas auduma pamatnes;
  • sievām – vairāki lakati, zem kuriem tiek siets galvasauts un/vai likta mice.
• Kāju āvums – košās krāsas adītas garās (līdz celim) zeķes.
• Rotas – villaines sasprauž ar lielu, dzeltena metāla saktu, kura rotāta ar krāsainiem stikla „akmeņiem”, krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai auduma lentītes.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekšas un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekls rotāts ar izšūtu, atsevišķi apliekamu apkakli un garām aprocēm. Apliekamā apkakle izšūta vai nu ar tumšzilu dziju, vai stikla pērlītēm. Aproču izšuvums ar baltu vai pelēku linu vai ar krāsainu vilnas dziju. Krekla aizdarei lieto dzeltena metāla, neliela izmēra saktiņu, kas rotāta ar slīpēta stikla krāsainiem „akmeņiem”.

Brunči ir sarafāntipa – ar klāt piešūtu ņiebura daļu un paaugstinātu jostasvietu. Brunču krāsu gamma – no koši sārtas līdz violetai, auduma raksts smalkstrīpains vai vienmērīgi lāsumains. Tas panākts, audos ieaužot divu atšķirīgu toņu dzijas vienlaicīgi vai arī auda dziju batikojot tumšākos un gaišākos posmos. Ņiebura daļa var būt no atšķirīga, dažādkrāsu sīkstrīpaina auduma.

Josta – vai nu austa kā rakstainā audene ar vienveidīgu vai daudzveidīgu rakstu. Ir četru veidu Alsungas tipa austās rakstainās jostas. Vai kalta metāla ķēžu josta ar plākšņveida priekšpusi – „sleņģene”. Priekšējā daļa rotāta ar gravētiem u.c. tehnikās darinātiem rakstiem.

Jaka  – ar saīsinātu augšdaļu, atbilstoši paaugstinātajai brunču jostasvietai. Jakai ir vairāki varianti: melna vilnas auduma ar krāsainu dziju vai stikla pērlīšu rotājumu, sarkanīga vilnas auduma, vai puķaina kokvilnas auduma ar uzšūtu lentīšu rotājumu.

Villaines var būt vairāku veidu: tumši zila, balta un rūtaina. Par vissenāko uzskatāma tumši zilā ar dzeltena metāla (bronzas) spirālīšu un lapiņveida piekariņu rotājumu. Baltā villaine rotāta ar no krāsainas vilnas dzijas ieaustu vai uzšūtu rakstu. Gar malu var būt celos austa, skujaina raksta apauda ar krāsainām bārkstīm. Rūtainā villaine ir vai nu ar balti-melnām rūtīm, vai koši krāsaina: dominē dzeltenas, sarkanas un melnas rūtis, kas var būt papildinātas arī ar citām krāsām (zaļu, baltu u.c.). Villaines sedz pār abiem pleciem vienu virs otras, lai redzama daļa no katras. Uz krūtīm tās sasprauž ar dzeltena metāla saktu, kas rotāta ar reljefām detaļām un krāsainiem (biežāk sarkaniem) slīpēta stikla „akmeņiem”.

Meitām galvasrota ir šaurs (apm. 2–3 cm) dzeltena metāla stīpas vainags ar apaļām kniedēm („spangām”) gar malām uz sarkanas vai zaļas auduma pamatnes.

Sievām galvā vairāki lakati, zem kuriem tiek siets galvasauts un/vai likta cepure. Katrs lakats tiek siets atšķirīgā veidā.

Zeķes ir garas (līdz celim), adītas rakstainas, košās krāsās. Zeķu raksti ir ornamentāli izteiksmīgi. Zeķes zem ceļa apsien ar krāsainu prievīti.

Kājās – melnas, slēgtas kurpes uz zema papēža ar auklas vai siksniņas aizdari.