12. gadsimta sēļu sievietes tērpa rekonstrukcija
Īsumā
Sēļu sieviešu svētku tērpi un rotas līdzinājās latgaļu lietotajiem tērpiem. Arī sēļu sieviešu villaines bija bagātīgi rotātas ar ieaustiem bronzas rotājumiem, kas nereti noklāja audumu visā garumā. Kopā ar rotāto villaini dažkārt sedza arī vienkāršākas nekrāsotas vilnas auduma plecu segas ar krāsainu celaiņu apdari. Villaiņu saspraušanai bez saktām izmantoja arī rotadatas. No citām rotām iecienītākās bija kreļļu virtenes, vītie vai ar piekariņiem rotātie kaklariņķi, kā arī aproces – dobas, ar zvērgalvu galiem – un spirālaproces.
Vēsture un izcelsme
Tērpus, kas rekonstruēti, balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem – audumu fragmentiem, rotājumiem un rotām, sauc par arheoloģiskajiem tērpiem. Latvijā vienīgais pieejamais avots par vietējo iedzīvotāju – kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu, kā arī lībiešu un vendu apģērbu līdz 16. gadsimta beigām, ir arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības. Senākie rekonstruējamie tērpu materiāli pieejami, sākot ar 7. gadsimtu. Arheoloģiskajos tērpos dominē tumši zilā krāsa un tiem raksturīga metāla rotājumu izmantošana. Šos tērpus papildināja arī liels skaits rotu, kas katrai no ciltīm bija atšķirīgas. Daļa seno darināšanas tradīciju pārveidotā veidā saglabājušās cauri gadsimtiem un radušas atspoguļojumu vēlākajos tautastērpos.