11. gadsimta zemgaļu sievietes tērpa interpretācija
Īsumā
Par senatnē lietoto zemgaļu apģērbu nav daudz ziņu, jo tekstilmateriāli tikpat kā nav saglabājušies. Metāla rotājumi apģērbam izmantoti visai maz. Kā zīmīgu rotājuma elementu, kas raksturotu zemgaļu villaines, var minēt nelielus spirāļu piekarus, tomēr to izveide, atrašanās vieta un piestiprināšanas veids vēl precīzi nav noskaidrots. Raksturīgākā zemgaļu sieviešu rota bija krustadatas, ar kurām plecu daļā sasprauda brunčus.
Vēsture un izcelsme
Tērpus, kas rekonstruēti, balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem – audumu fragmentiem, rotājumiem un rotām, sauc par arheoloģiskajiem tērpiem. Latvijā vienīgais pieejamais avots par vietējo iedzīvotāju – kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu, kā arī lībiešu un vendu apģērbu līdz 16. gadsimta beigām, ir arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības. Senākie rekonstruējamie tērpu materiāli pieejami, sākot ar 7. gadsimtu. Arheoloģiskajos tērpos dominē tumši zilā krāsa un tiem raksturīga metāla rotājumu izmantošana. Šos tērpus papildināja arī liels skaits rotu, kas katrai no ciltīm bija atšķirīgas. Daļa seno darināšanas tradīciju pārveidotā veidā saglabājušās cauri gadsimtiem un radušas atspoguļojumu vēlākajos tautastērpos.