Vidzemi no Latgales atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales - Daugava, bet ziemeļos tā robežojas ar Igaunijas Republiku. Vidzemē tradicionāli izšķir vairākus tautastērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus: Piebalgas, Lielvārdes, Krustpils, Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes un Austrumvidzemes.
Šī etnogrāfiskā novada tautastērpi pamatā veidojušies uz seno latgaļu un lībiešu kultūras tradīciju pamatiem. Vidzemes lielākajā daļā nēsāja tunikveida kreklus ar balto darbu tehnikā izšūtu rotājumu. Ļoti bagātīgi un koši bija sieviešu brunči - svītroti, šķērssvītroti, rūtaini, rakstaini. Lielvārdes reģionam raksturīgi ņieburbrunči. Tos apjož ar sarkani balto, rakstaino jostu, kas dzīvo paralēlu dzīvi un ir kā patstāvīgs latviešu kultūras simbols.
Tautastērpa autors - Tautastērpu centrs "Senā klēts"