Zemgale
Zemgale ir kultūrvēsturisks apgabals Latvijas dienviddaļā. Tā pamatā ir seno zemgaļu kādreiz apdzīvotā teritorija ap Lielupi un tās pietekām. Pēc 19. gadsimta administratīvā iedalījuma šim novadam atbilst Bauskas un Jelgavas apriņķis, daļēji Tukuma apriņķa austrumdaļa un Rīgas apriņķa pagasti Daugavas kreisajā krastā. (LTT III, 203, 7). Pēdējie administratīvi kopā ar Rīgu tiek pieskaitīti Vidzemei, lai gan ekonomisko un kultūras sakaru ziņā vairāk saistīti ar Zemgali. Par tautastērpiem Zemgalē saglabājušās salīdzinoši maz ziņu, tāpēc šis novads netiek sīkāk iedalīts atsevišķās teritorijās. Tomēr konstatējamas austrumu un rietumdaļas tērpu atšķirības. Tērpu izveides tradīcijas ietekmējis novada labais ekonomiskais stāvoklis, attīstītā lauksaimniecība, manufaktūru rūpniecība un tirdzniecība.
Tautastērpi
Zemgales novada meitas/sievas tērps
• Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz puslielam) ar baltu izšuvumu un atlokāmu apkakli; • Brunči – jostasvietā ielocēs salikti kupli brunči, audums ar stateniskām raksta joslām;• Veste – tumšas krāsas, pieguloša, bez rotājuma;• Villaine – balta, ar nelielu ieaustu rotājuma joslu un celu apaudiem; • Galvassega – gan sievas gan meitas pie šī tērpa komplektējuma galvā var siet lakatu, kā redzams attēlā;• Kāju āvums – adītas garas (līdz celim) zeķes;• Rotas – villaini sasprauž ar lielu balta metāla “burbuļsaktu”, krekla aizdarei lieto vienu vai vairākas, nelielas baltmetāla saktiņas. Ap kaklu var likt sudraba bumbu krelles.
Zemgales novada sievas tautastērps
• Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz puslielam) ar baltu izšuvumu un atlokāmu apkakli; • Brunči – jostasvietā ielocēs salikti kupli brunči, audums ar stateniskām raksta joslām;• Veste – tumši zaļa, pieguloša, bez rotājuma;• Villaine – balta, ar nelielu ieaustu rotājuma joslu un apaudu; • Galvassega – tilla auduma cepure, virs kuras tiek siets salocīts zīda lakats;• Kāju āvums – adītas garas (līdz celim) zeķes;• Rotas – villaini sasprauž ar lielu balta metāla “burbuļsaktu”, krekla aizdarei lieto vienu vai vairākas, nelielas baltmetāla saktiņas. Ap kaklu var likt sudraba bumbu krelles.
11. gadsimta zemgaļu sievietes tērpa interpretācija
Par senatnē lietoto zemgaļu apģērbu nav daudz ziņu, jo tekstilmateriāli tikpat kā nav saglabājušies. Metāla rotājumi apģērbam izmantoti visai maz. Kā zīmīgu rotājuma elementu, kas raksturotu zemgaļu villaines, var minēt nelielus spirāļu piekarus, tomēr to izveide, atrašanās vieta un piestiprināšanas veids vēl precīzi nav noskaidrots. Raksturīgākā zemgaļu sieviešu rota bija krustadatas, ar kurām plecu daļā sasprauda brunčus.
