Tautastērpi
Latgaļu aheoloģiskais sievas tērps
Autori: Dagnija Kupče, "Vēverīšas" (brunči, krekls, villaine, galvas auti, sietavas), "Kristāla kurpīte" (zābaki), Uldis Radziņš (aste).
Latgaļu sievietes arheoloģiskais tērps
Tērpu fotogrāfijas tuvākajā laikā tiks papildinātas ar tērpu aprakstiem un anotācijām.
11.–12. gadsimta latgaļu sievietes tērpa rekonstrukcija
11. un 12. gadsimta latgaļu sievietes tērpu raksturoja grezna villaine un bagāts rotu klāsts, kas norādīja uz valkātājas īpašo stāvokli sabiedrībā. Tumši zilā villaine viscaur tika noklāta ar bronzas rotājumiem un uz krūtīm sasprausta ar saktu. No rotām greznākie bija metāla vainagi un kaklariņķi, kurus lielā skaitā lika kopā ar važiņrotu. Rokas klāja spirālaproces un vairāki gredzeni.
14. gadsimta latgaļu sievietes tērpa rekonstrukcija
14. gadsimtā latgaļu tērpus skāra lielas pārmaiņas. Tumši zilās villaines ar ieausto bronzas gredzentiņu rakstu nomainīja rūtainas vai joslās rakstainas plecu segas no vilnas un lina. Izmainījās aproču formas un ornamenti. Gan villaiņu, gan arī vainagu rotāšanai izmantoja dzeltenas stikla pastas krellītes, sīkas bronzas spirālītes un alvas-svina rozetes. Metāla vainagusnomainīja no auduma darinātie ar uzšūtu rotājumu joslām. Pēc senas tradīcijas tiem mugurpusē pievienoja piekarus, kas darināti no krāsotiem vilnas pavedieniem un bronzas spirālītēm. Piekari noslēdzās ar grezniem rombveida pinumiem. Pamazām izzuda arī senāk raksturīgie metāla kaklariņķi, ko aizstāja ar ievesto stikla kreļļu un kauri gliemežvāku kaklarotām.
Arheoloģiskais latgaļu meitas/sievas tērps
Arheoloģisko tērpu grupā var izšķirt kuršu, zemgaļu, sēļu, lībiešu un latgaļu tērpus. Galvenās atšķirības slēpjas rotās, kuras arī ir visvairāk atrastie artefakti. Lībiešu sievietēm raksturīgi plecos sienamie brunči un to saspraušana ar bruņurupuču saktām vai rotadatām. Kuršiem raksturīgas lentveida aproces, kuras nēsāja uz katras rokas vairākas, līdz pat 10 vienībām. Latgaļiem raksturīgas aproces ar zvēru galvām. Zemgaļu rotas darinātas no sudraba, alvas, bronzas, dzelzs.